LOK tiešsaistes konferencē par bērnu un jauniešu sportu Latvijā uzsver vecāku lomu

Sportam ir būtiska nozīme bērnu labsajūtas veicināšanā un personības attīstībā, taču, mainoties situācijai Latvijā un pasaulē, arī sporta izglītībai nākas pielāgoties pārmaiņām. Viens gan paliek nemainīgs – vecāku loma un iesaiste bērnu fizisko aktivitāšu veicināšanā. Tā secināja pazīstami sportisti, sporta treneri un pedagogi un veselības eksperti 20. oktobrī notikušajā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) tiešsaistes konferencē “Bērnu un jauniešu sports Latvijā: kāda ir jaunā realitāte?”.

Konferences dalībnieku vidū bija Olimpiskais vicečempions soļošanā Aigars Fadejevs, skeletona treneris Dainis Dukurs, ilggadējais Latvijas basketbola izlases dalībnieks, basketbola treneris Uvis Helmanis, uztura speciāliste Olga Ļubina, fizioterapeite un raidījuma Hat Trick vadītāja Agneta Liepājniece, fitnesa un vieglatlētikas trenere  Zanda Zariņa-Rešetina, kā arī citi veselības un labsajūtas eksperti un LOK projekta “Sporto visa klase” dalībnieki un atbalstītāji. Konferences laikā plašāk tika diskutēts par tādām tēmām kā “Sportisks gars ģimenē”, “Bērna labsajūtas trīscīņa”, “Spēle digitālajā laukumā” un “Uzvarētāja taktika ceļā uz mērķi”.

Viena no galvenajām atziņām, kas caurvija visu konferenci, – sportisks gars ģimenē rada labvēlīgus priekšnoteikumus bērna fiziskajai un emocionālajai veselībai, tāpēc vecāku piemērs ar savu uzvedību un rīcību ir vissvarīgākais, lai motivētu bērnu izvēlēties veselīgu dzīvesveidu. “Tieši vecāki ir tie, kuri rāda piemēru bērniem, tāpēc tas, cik veiksmīgi mēs, pieaugušie, spējam pielāgoties aktuālajai situācijai un reaģēt uz jauninājumiem, atspoguļosies arī mūsu bērnu paradumos,” norādīja LOK prezidents un projekta “Sporto visa klase” idejas autors Žoržs Tikmers.

Diskusija “Bērna labsajūtas trīscīņa” bija veltīta sporta un veselīga uztura nozīmei, pētot to kā rīku jauniešu veselības problēmu mazināšanai un pašsajūtas uzlabošanai. 2019. gadā Latvijas Bērnu labklājības tīkls prezentēja pētījumu “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs”, un dati liecina, ka veselīga dzīvesveida praktizēšana jauniešu vidū nav populāra. Statistika ir satraucoša: ķermeņa masas indekss rāda, ka teju katram piektajam Latvijas jaunietim ir palielināts svars vai aptaukošanās. Turklāt aptuveni katrs trešais jaunietis atzīst, ka viņam ir ilgstošas veselības problēmas. Runājot par emocionālo labsajūtu, katrs ceturtais saskaras ar nepietiekamu psiholoģisko un emocionālo atbalstu ikdienā, un dati rāda, ka to jauniešu īpatsvars, kuri regulāri jūtas nomākti, Latvijā vidēji ir lielāks nekā ES (attiecīgi 11% un 5%).

Olimpiskais vicečempions soļošanā, fizioterapeits Aigars Fadejevs norāda – fiziskā un mentālā veselība iet roku rokā: “Ne velti saka – veselā miesā vesels gars. Bērnam attīstoties ir vitāli svarīgi kustēties. Lai smadzenes darbotos, ir jābūt pietiekamai asins apgādei, ko savukārt nodrošina fiziskas aktivitātes. Sportists nav tas, kurš ar sportu pelna naudu, bet gan tas, kurš mērķtiecīgi un regulāri sporto.” Savukārt veselības psiholoģe Anastasija Pušņakova iesaka atrast sporta veidu, kas bērnam ir piemērots ne tikai pēc fiziskajām iespējām, bet arī vērtībām: “Vai bērns ir komandas spēlētājs vai individuālā sporta piekritējs? Sports palīdz uzlabot emocionālu veselību un novērst depresiju, un te būtiska loma ir vecāku iesaistei, palīdzot bērnam izvēlēties piemērotāko sporta veidu.” 

Sadaļā “Spēle digitālajā laukumā” notika diskusija un pieredzes apmaiņa starp dažādu jomu pārstāvjiem par viedo tehnoloģiju lietošanu un digitalizācijas lomas pieaugumu ikdienā un sportā. Covid-19 izraisītie ierobežojumi daudzās jomās, arī sportā un izglītībā, ieviesuši nebijušus jauninājumus: attālinātu darbu un komunikāciju “caur ekrānu” jeb digitālajām platformām. Internets un digitalizācija ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Gemius Audience dati liecina, ka Latvijā ik mēnesi vidēji 1 234 000 lietotāju interneta pārlūkošanai izmantojuši datorus, 1 045 000 – mobilos telefonus, bet 125 000 internetu lietojuši savos planšetdatoros. Turklāt Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka Latvijā internets ir pieejams 98% mājsaimniecību, kurās aug bērni.

Fizioterapeite un raidījuma “Hat Trick” vadītāja Agneta Liepājniece norādīja, ka digitālā vide dod iespēju paplašināt auditoriju, bet svarīga ir arī personīga pieeja, jo ne visiem der pilnīgi visas treniņu programmas. Arī LMT Biznesa vadības dienesta direktors  Vīgants Radziņš uzsvēra, ka tehnoloģijas strauji attīstās, tomēr tā ir tikai papildierīce, vienmēr būs svarīgs cilvēcīgais faktors. Taču viedierīces un tehnoloģijas par palīdzēt raisīt bērnos un jauniešos interesi darboties un sportot. 

Konferences noslēdzošā tēma “Uzvarētāja taktika ceļā uz mērķi” bija veltīta pārmaiņām sporta izglītības sistēmā laika gaitā, kompetenču izglītības integrēšanai sporta stundās un jaunumiem projekta “Sporto visa klase” norisē. Runājot par izaicinājumiem, ar ko attālināto mācību laikā saskārās sporta skolotāji visā Latvijā, Āgenskalna sākumskolas sporta skolotājs Sergejs Dolotins atzina, ka šī pieredze māca – skolotājs nav tikai skolotājs: “Ja nekautrējies iejusties bērna lomā, izmantot aktiermākslu un brīžiem būt klauns, bērniem būsi interesants vienmēr! Sagatavošanās attālinātai sporta nodarbībai, protams, prasa vairāk laika un radošu pieeju, taču izrādās, ka sporta inventāra vietā var lieliski izmanto sadzīves priekšmetus, piemēram, ūdens pudeles vai augļus. Un te atkal nāk palīgā tehnoloģijas, jo daudz labu ideju varam smelties sociālajos tīklos no ārzemju kolēģiem.” Izmaiņas gaida arī LOK projekta “Sporto visa klase” jauno sezonu. Ja pirmajā sezonā tajā piedalījās sešas klases ar 160 dalībniekiem, tad pagājušajā mācību gadā sasniegts dalībnieku skaita rekords – 369 klases un vairāk nekā 8000 dalībnieku. Šogad vairākas skolas atteikušas dalību projektā, kā iemeslu minot noteiktos drošības ierobežojumus, kas nozīmē, ka skolām jāpārplāno skolēnu plūsma, sporta zāles noslodze utt. Šogad “Sporto visa klase” atklāšanas pasākums notiks attālināti, savukārt kopā ar sadarbības partneriem tiek plānotas iespējamās aktivitātes, kurās klases vai skolēni varēs iesaistīties individuāli. Projekta īstenotāji cer, ka 8. sezona varēs notikt sekmīgi, neraugoties uz neparastajiem apstākļiem.